Menu  
   

Rainis un Aspazija

Rainis 1865-1929

Latviešu rakstnieks, patriots, revolūcionārs, brīvības cīnītājs. Organizējis latviešu sociālistisko strādnieku kustību, bijis 1905. gada revolūcijas iedvesmotājs Latvijā, vēršoties pret tautu apspiešanu Krievijas caru valstī. Bēgdams no cara žandarmiem, nonāca Šveicē. Kastaņolā pavadīja daudzus trimdas gadus, uzrakstīdams ievērojamo drāmu Uguns un nakts, kuŗā pacelta Latvijas valsts ideja, šī drāma ir komponēta kā latviešu nacionāla opera; traģēdiju Jāzeps un viņa brāļi, kas tulkota vairākās svešvalodās; pasaku lugu Zelta zirgs ar saules un brīvībassimboliku. Raiņa lugas ar lieliem panākumiem izrādītas dzimtenē. Drāmatiskā balāde Daugava (1919) iedvesmoja latviešu kaŗavīrus izcīnīt brīvu Latvijas valsti, paceļot Latvijas nacionālo karogu. 1920. gadā Rainis atgriežas no trimdas Latvijā, tautas apsveikts kā latviešu tautas nacionālo un kultūras centienu simbols. Ieņēma valsts darbā augstus amatus. Saraksta grāmatu Kastaņolā – pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē (1928). Apglabāts Rīgā, viņa vārdā nosauktajos kapos.

 

Aspazija 1865-1943

Latviešu ģeniālā dzejniece, kuŗas darbi izteica daili un protestu pret sabiedrības šaurajiem uzskatiem. Viņas pirmais dzejoļu krājums Sarkanās puķes iznāca 1897. gadā. Aspazijas daudzajās lugās pamatā liktas domas par sieviešu tiesībām, sieviešu izglītības jautājumiem, attēlojot sabiedrības sociālās netaisnības. Luga Sidraba šķidrauts (1905) ir ar plašu simboliku, kuŗa atbalsojas revolūcijas priekšvakara polītiskie notikumi, un izrāde izvēršas par brīvības prasību manifestāciju. Dalot ar Raini dzīvi un likteni, Aspazija dzīvo Kastaņolā, kur saraksta lirisku autobiografiju Saulainais stūrītis un citus dzejoļu krājumus. Kopā ar Raini 1920. gadā atgriežas Latvijā. Saraksta lugas par senatnes temām, ko izrāda Rīgas teātŗos, sievietes tiesību cīņu ar pilnīgu uzvaru parāda drāmā Aspazija (1923). Par nopelniem latviešu rakstniecībā saņēmusi Tēvzemes balvu. Viņas bēres 1943. g. izvēršas par plašu demonstrāciju pret vācu okupācijas varu, pavadītājiem dziedot Latvijas valsts himnu „Dievs, svēti Latviju“. Apglabāta Rīgā, Raiņa kapos.

 

Ultima modifica 07 luglio 2016

 

Darba laiks un kontakti

Atvērta darba dienās

no plkst. 9.00 līdz 12.00

Bezmaksas ieeja

archiviostorico@lugano.ch